Paraksts uz fotogrāfijas

Interesanta lieta: fotogrāfi, kuriem it kā jābūt radošiem cilvēkiem ar vismaz kaut kādu skaistuma izjūtu, kā likums, izrādās slikti dizaineri. Saprotama lieta, ka nevienam neienāks prātā uzticēt fotogrāfam firmas logo vai mājaslapas dizaina izstrādi. Taču šausmas sāk parādīties krietni ātrāk- fotogrāfijas parakstīšanas brīdī.
Lūk, foto, ko parakstījis skops fotogrāfs:
Atsevišķa sadaļa ir fotogrāfi, kuri domā, ka fotogrāfiju var izrotāt, uzliekot tai rāmi un dekoratīvu šriftu. Sabojāta fotogrāfija- nekas vairāk. Rāmji un dekoratīvi raksti vajadzīgi tikai izgatavojot vai zīmējot apsveikumu kartiņas (gaumīgas vai ne tik- tas jau atkal cits jautājums).

Tā vietā, lai vienkārši- viegli, pieticīgi un vairāk vai mazāk caurspīdīgi maliņā uzrakstītu savu uzvārdu, fotogrāfi sāk tēlot dizainerus. Parakstu nevajag rakstīt horizontāli, jo acis to momentā izlasa, tāpat kā izlasa jebkuru citu teksta rindu. Bet teksts uz fotogrāfijas mums vajadzīgs tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad ir nofotografēts teksts.

Parakstu jāredz tikai tad, kad mēs to apzināti meklējam!

 Morāle: nevajag padarīt parakstu uz fotogrāfijas par reklāmu!

Ieraudzīs sievieti nevis tērpu?

Mani vienmēr ir uzrunājis Krievijas raidījums "Модный приговор". Gan tāpēc, ka, manuprāt, stilisti tur darbojas krietni veiksmīgāk kā līdzīga satura pāšmāju raidījumā, gan raidījuma vadītāja- modes vēsturnieka- Aleksandra Vasiļjeva dēļ. Man patīk viņa neatkārtojamais, tiešais skatījums uz modi, tērpa kopējā izskata analīze līdz vissīkākajai detaļai un viņa humora izjūta.

Savā grāmatā "Modes likteņi" viņš raksta: "Protams, modē šobrīd ir skaists ķermenis, un daudzi mūsdienu apģērbu modeļi ļoti atsedz to, ja cilvēkam ir ko parādīt. Galvenais atcerēties, ka atsegt reizē krūtis un kājas ir vulgāri. Un vēl. Dizaineri parasti nav iecienījuši izteikti sievišķīgas formas, jo vairākumam ir netradicionāla seksuāla orientācija. Vai tiešām varat iedomāties, ka dizainers veidos tērpa modeli sievietei ar lielām krūtīm? Dizainers dos priekšroku zēniskai figūrai, un tur neko nav iespējams mainīt."

Šajā sakarā atcerējos TV raidījumu par modelēm un kāda populāra modes dizainera teikto, ka, protams, modeles ir šausmīgas (domāts- kaulainas), bet... ja viņš uzvilkšot savus tērpus formīgām sievietēm, ieraudzīs sievieti nevis tērpu, bet - mode ir viņa bizness...
Laikam jau tikai loģiski...

modesTalka

Sestdiena, 19.janvāris. ModesTalka. 

Dalībnieki tajās palīdz cits citam radīt jaunus tērpus un aksesuārus no drēbēm un dažādiem materiāliem, kuras katrs var atrast savās mājās, bet vairs ikdienā neizmanto.

ModesTalkā tiek aktualizēta gan vides, gan radošās domāšanas vērtība – savas vecās lietas nevis izmest ārā, bet apdomāt, ko citu no tā varētu izveidot un to radīt, turklāt darot kopā ar citiem, šādā veidā mācoties vienam no otra.

Šāda veida jaunu apģērbu radīšana sākumā likās mazliet nenopietna lieta, tomēr gala beigās man tas izvērtās par visnotaļ pozitīvu stāstu no sērijas "Reiz bija svārki...".

Sapni meklējot

Nemeklē sapni - baltu pilnību, pārcilvēku, no maldiem un kļūdām atbrīvotu...
Balts nesilda.
Un viena vien krāsa?
Apnīk...